Adventes laiks

Adventes laiks

Senāk Adventes vainagus gatavoja tikai no egļu skujām ar četrām sarkanām, simetriski izkārtotām svecēm. Tagad vainagi kļuvuši daudzveidīgāki un interesantāki. Taču pats galvenais šajā apcerīgajā gaidīšanas laikā - nepazaudēt sākotnējo Adventes ideju, izprast četru sveču nozīmi un Ziemassvētku dziļāko būtību. Mēs atveram savas sirdis, savu iekšējo pasauli, vairāk dodam un piedodam. Svētdien, 2. decembrī, iedegsim pirmo sveci Adventes vainagā.

Advente (latīņu: adventus - atnākšana) ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks, kas sākas no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem. Advente ir kristiešu liturģiskā gada sākums. Advente tiek saistīta ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām. Šajā laikā no adventes vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā. Latviešu valodnieks Jānis Endzelīns ir piedāvājis adventes laiku dēvēt vīriešu dzimtē, tas ir, par adventu, bet katru tās svētdienu sieviešu dzimtē - par adventi.

Advente ir prieka un grēku nožēlas laiks. Prieka laiks, jo mēs nevaram iedomāties neko brīnišķīgāku par Kristus bērna piedzimšanu. Grēku nožēlas laiks, jo mums jāsagatavojas, lai tīri varētu saņemt šo dāvanu, Jēzu Kristu.

Katrai adventes svētdienai baznīcas liturģijā ir sava nozīme. Pirmās svētdienas tēma ir kunga gaidīšana – kad viņš nāks, viss tiks atjaunots – pasaule un katrs cilvēks. Otrā svētdiena mudina cilvēku “gatavot kungam ceļu”, atvērties jaunajam un dievišķajam. Trešajā svētdienā baznīca priecājas par tuvojošos Kristus nākšanu un pestīšanu. Ceturtajā svētdienā uzmanība ir vērsta uz Mariju, kas nes zem sirds Dieva dēlu un drīz dāvās Jēzu pasaulei. Liturģisko tērpu krāsa adventē ir violeta, kas aicina uz atgriešanos pie Dieva. Trešajā svētdienā liturģiskā krāsa var būt rozā, kas ir prieka simbols.

Adventes vēsture
490. gadā bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina Adventu par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas Franku Baznīcā, uzliekot 3 dienu gavēni nedēļā no 11. novembra līdz Ziemassvētkiem. Šis 40 dienu gavēnis, kurš ir līdzīgs Lielā Gavēņa laikam, pēc izcelsmes tika saukts par svētā Mārtiņa 40 dienu gavēni.
Taču Romas liturģijā Adventa laiks, kura liturģija attīstījās gadsimtu pēc Franku Baznīcas liturģijas, nebija grēku nožēlas, bet svētku un prieka laiks, kurš sagatavoja Ziemassvētkiem, Kristus dzimšanas svētkiem.
13. gadsimtā tika panākts kompromiss, kas apvienoja franku gavēņa un grēku nožēlas raksturu ar romiešu Svētās Mises tekstiem un 4 nedēļu ciklu. Adventa laika liturģija pamatos palika nemainīga līdz pat Vatikāna II koncilam, kurš izdarīja dažas nelielas izmaiņas, lai skaidrāk ieskicētu Lielā Gavēņa laika un Adventa laika atšķirības.

Adventes vainagi
Dziļi simboliska nozīme ir arī adventes rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Tā gredzena forma simbolizē uzticību Dievam un viņa apsolījumiem. Adventes vainags norāda arī uz Kristu kā karali un uzvarētāju pār tumsu ar savu gaismu.

Mūsdienās variē gan sveču krāsa un izkārtojums, gan izmantojamie materiāli. Bieži vien savas korekcijas ienes komercija, modes tendences. Vainagus varam gatavot, kādus sirds vēlas, sveces izkārtot simetriski vai sagrupēt. Tās var būt dažādās krāsu un formu variācijās, lentes - pieskaņotos toņos vai kontrastējošas.

Arī mūsu Radošā studija ir sarūpējusi skaistus Adventes vainagus, tie nopērkami veikalā “ar sirdi un mīlestību no Latvijas”, Kalnciema ielā 40, Rīgā.

Tie pagatavoti no dabas materiāliem, šoreiz nevis no mūžzaļo koku zariem, bet gan no priežu čiekuriem. Tie kalpos vairākus gadus, svecītes katru gadu varēsiet mainīt pēc patikas.

Izgatavojam arī uz pasūtījumu.

Rakstīt komentāru